Atkarība no azartspēlēm – kur meklēt glābiņu?

Azartspēles jeb mais em oiapostas jau ir zināmas kopš seniem laikiem. Tieši tāpat ir zināms, ka daļa cilvēku spēle visu savu mūžu, saprātīgi līdzsvarojot līdzekļus, kas paredzēti spēlei, ar vinnestiem un zaudējumiem, kā arī vienkārši, prieka pēc. Bet citi, iekrīt atkarībā un pilnībā zaudē saikni ar realitāti.

Līdz 5 – 6 gadiem bērna darbība ir pakļauta spēlei. Ja bērns nespēlējas vai arī izvēlas cita rakstura spēles, tad tātad stāvoklim ir jāpievērš uzmanība. Kopš brīža, kad bērns dodas uz skolu, spēlēšanās tiek nomainīta ar mācībām un pēdējās klasēs, bērns jau sākt apgūt iemaņas, kas viņam būs nepieciešamas pieaugušo dzīvē. Spēle, kas atbilst vecumam, tiek atbīdīta otrajā plānā. Nobriedis cilvēks apgūst darba iemaņas, bet otrajā plānā tiek atbīdītas mācības, bet spēlēšanās – vēl tālāk. Aizrautīgam spēlmanim šīs prioritātes tiek izjauktas un viņš spēlē visu laiku, kas pats par sevi liecina, par zināmām novirzēm.

Eksistē trīs, atkarības rašanās stadijas:

Vinnēšanas stadija. Tā ir stadija, kuras laikā spēlmanis iepazīstas ar spēli un kuras laikā, bieži vien vinnē. Tas ir iespējams tāpēc, ka cilvēks vēl ir spējīgs laicīgi apstāties un tāpēc zaudējumi nav būtiski. Šajā stadijā, spēlētājs saņem baudu un pat zināmu peļņu.

Zaudēšanas stadija. Šajā stadijā, zaudējumi kļūst lielāki par ieņēmumiem. Sāk parādīties parādi, bet kopā ar tiem – nespēja apstāties. Parādās neatbilstība starp domāšanu un loģiku. Ja spēlētājs zaudē, tad viņš domā par to, ka atgriezīsies un vinnēs, bet ja izspēlē, tad spēlē tālāk, lai vinnētu vēl vairāk. Kādā brīdī, nauda zaudē vērtību, kļūst līdzīga kauliņiem uz kazino galda. Šajā stadijā sākas problēmas ar tuviniekiem, cilvēkā parādās neapmierinātība, ja viņš tiek atrauts no spēles, kā arī trauksmes sajūta. Tieši tāpat, cilvēkiem ir nosliece slēpt faktu, ka viņi spēlē un norobežot to no pārējās dzīves.

Izmisuma stadija. Problēmas ģimenē un darbā pastiprinās, cilvēks jūt, ka zaudē kontroli pār savu dzīvi. Šajā stadijā ir iespējama vainas sajūta, panika, citu cilvēku ienīšana un viņi vainošana, kā arī domas par pašnāvību un mēģinājumi to izdarīt.

Kā apstādināt atkarību no azartspēlēm?

Eksistē sākotnējie brīdinājuma signāli, kas paaugstina atkarības rašanos:

Zems pašvērtējums. Atkarīgajam liekas, ka viņam visapkārt ir tukšums un viņš cenšas to aizpildīt, kompensē zemo pašvērtējumu ar iedomātu bravūru un pārspīlētu uzvedību. Atkarīgā cilvēka pašvērtējums pa tiešo ir saistīts ar pieņemšanas un beznosacījuma mīlestības trūkumu bērnībā. Kad bērns ir izaudzis, tad to, ko viņš nav saņēmis bērnībā, viņš kompensē ar fantāzijām par savu nozīmīgumu un spēle viņam tajā palīdz. Tāpēc, nav brīnums, ka cilvēkiem, kuriem ir nosliece spēlēt, piemīt mistiskās domāšanas veids. Spēlmanis savās domas iztēlojas, ka viņš kontrolē to, ko nevar kontrolēt, piemēram, izspēlēt ar viltīgu kombināciju un ticējumu palīdzību. Šajā gadījumā, zaudējums viņam nozīmē to, ka viņš kaut kur ir pieļāvis kļūdu, piemēram, uzlicis nepareizo kaklasaiti.

 http://www.oiapostas.com/